Mišimas skatījums

aprīlis 8, 2008

“(..)Un tajā pat brīdī jauneklis paskatijās uz mani un atlaida tvērienu. Bet viņa rokās bija liels spēks, jo sieviete tūlīt pat pakrita sniegā ar seju uz augšu. Ugunssarkanā mēteļa mala pašķīrās un sniegā bija redzami kailie gurni. Sieviete pat necentās piecelties. Viņa no apaksās noskatijās vīrieša sejā, augstu virs viņas. Es, neizbēgami, pieliecos, lai mēģinātu viņai piecelties. – Hei, – man uzsauca amerikāņu kareivis. Es pagriezos pret viņu ar pirkstu, un viņa pilnīgi pārvērtusies balss silti un gludi man angliski teica: – Sper, tu, sper taču!(..)”

//Jukio Mišima – Zelta Templis

Advertisements

“Pēdējā Lekcija”

februāris 20, 2008

randy_tm_jow0142-copy.jpg

Randy Pausch Lecture: Really Achieving Your Childhood Dreams” ar šādiem vārdiem uzdūros kādam video youtube. Kas tas ir? Kas viņš ir? Randys Pausch ir .. varbūt šoreiz sākšu no cita gala..

Iedomājieties vīrieti. Iedomājieties lielisku profesoru. Iedomājieties cilvēku, kas ir pazīstams un slavens visā pasaulē ar savām lekcijām un projektiem, kuros viņš aicina jauniešus mācīties programmēt un arī pats palīdz viņiem to iemācīties. Iedomājieties vīru ar 3 bērniem. Iedomājieties to visu vienā cilvēkā. Iedomājieties 47 gadus vecu vīrieti. Iedomājieties cilvēku, kurš ir uzskatāms par virtuālās pasaules būvēšanās tēvu. Iedoājieties cilvēku, kurš ir savedis kopā datorus, cilvēkus un bērnus kā reti kurš uz šīs planētas. Un tagad iedomājieties, ka šis cilvēks slimo ar vēzi. Ar aizkunģa dziedzera vēzi. Jā, tā nu tas ir. 2006. gadā Rendijam tika konstatēts aizkunģa dziedzera vēzis un pēc ilgstošas ārstēšanas, operācijām un apstarošanas vēzis tāpat atgriezās. Ārsti deva Rendijam 3-6 mēnešus. Rendijs nesaskuma. Rendijs rīkojās. Viņš saprata, ka viss viņam atlikušais laiks ir jāizmanto maksimāli lietderīgi. Maksimāli! Viņš smaidīja un citi no nesaprata. Tu taču mirsi, kāds, iespējams, teica, bet Rendijs turpināja smaidīt un jokoties. Diezgan duāla situācija es teiktu. Šis nav izdomājums, šis ir reāls stāsts. “Pēdējā lekcija” – kāda tā būtu? Par ko tā būtu? Par ko jūs varētu runāt sava mūža pēdējā lekcijā, apzinoties, ka jūs varat nomirt tuvākajās dienās. Par ko runā Rendijs? Nē, viņs nerunā par reliģiju, nē viņš necanšas nevienu iežēlināt.. par ko tad viņš runā?.. savā pēdējā lekcijā

Prātam neaptverami un aizkustinoši! Es nespēju tam noticēt, kad pirmo reizi noskatījos. Uzreiz rakos dziļāk internetā un uzrakos šim saitam, kurā Rendijs apraksta savus ikdienas piedzīvojumus un cenšas raksturot savu fizisko stāvokli. Aizkustinoši. 15. februārī 2008. gadā saitā ir publicēts pēdējais ieraksts, kurā Rendijs raksta: “Today is a pretty important day. It was August 15th, 2007, when I was told I likely had “three to six months of good health left.” Today is six months from that day. (..)”

Citāts

janvāris 1, 2008

“Sāpēm neliks zust sarkanais krusts, bet gan Irānas un Ziemeļ Korejas kodolprogrammas(..)”

Tā nu ir sanācis, ka esmu diezgan atkarīgs no Dr. House skatīšanās. Nu patīk, sitiet kaut nost, bet patīk! Un tā lūk, rokot un rokot interneta dziļumos, es uzrakos tādai padarīšanai kā 3. sezonas soundtrackam no jau pieminētā Dr. Hausa. Fantastika! Iesaku tiem, kam jau sen ir pietrūcis kkas no, varbūt, sen un, varbūt, ne tik ļoti sen aizmirstas klasikas – Amstrongs, Donovan, AC/DC, Damien Rice, Mazzy Star, Ella Fitzgerald … šie ir tikai daži no šajā kolekcijā atrodamajiem māksliniekiem. Ufff.. ziemassvērtku noskaņa no Amstronga (Zat You Santa) un Ellas Fitzgeraldas (Have Yourself A Merry Little Christmas) garantēta! Tas nav joks un tā ir sasodīta reklāma visiem kas to te grib sameklēt! 😉

“Have yourself a merry little christmas
Let your heart be light
Next year all our troubles will be
Out of sight
Have yourself a merry little christmas
Make the yule-tide gay
Next year all our troubles will be
Miles away
Once again as in olden days
Happy golden days of yore
Faithful friends who are dear to us
Will be near to us once more
Someday soon, we all will be together
If the fates allow
Until then, well have to muddle through somehow
So have yourself a merry little christmas now.”

// Ella Fitzgerald – Have Yourself A Merry Little Christmas

“Bet nebija ne zīmes, ka manas kājas sķatu nogurt. Es gribēju kaut kur nonākt, kaut ko sasniegt. Bet tās vietas nosaukumā, uz kurieni es devos, nebija nekādas jēgas. Man gribējās to sasniegt, man radās tāda tieša drosme, patiešām mani dzina pat nenormāla drosme.

Ik pa brīdim caur mākoņiem uzspīdēja kaprīzā saule, ceļa malās auga lielie kejaki koki, un tie aicināt aicināja mani atpūsties zem saviem zariem. Nezinu kapēc, bet man beja sajūta, ka manam uz priekšu ejošajam ķermenim nav laika laiski atpūsties. (..)”

citāts no Jukio Mišimas grāmatas “Zelta templis”, Izdeviecība ELPA – 2, Rīga 1997. gads, 174. lpp.

zelta-templis_small1.jpg

Kino šīs grāmatas kontekstā:

Enjo/Conflagration
drāma
Japāna, 1958
Režisors: Kons Ičikava (Kon Ichikawa)
Lomās: Tacuja Nakadai, Raizo Ičikava, Ganhiro Nakamura

Filma ir Jukio Mišimas uz patiesiem notikumiem balstītā romāna «Zelta templis» kinoversija. Zelta tempļa priesteri aizliedza izmantot Zelta tempļa vārdu, tādēļ filmā lietots nosaukums «Šjūkaku». Zelta templi, kurš pasludināts par nacionālo dārgumu un ir viens no zināmākajiem Kioto apskates objektiem, 1950. gadā nodedzināja priestera māceklis.