Mišimas skatījums

“(..)Un tajā pat brīdī jauneklis paskatijās uz mani un atlaida tvērienu. Bet viņa rokās bija liels spēks, jo sieviete tūlīt pat pakrita sniegā ar seju uz augšu. Ugunssarkanā mēteļa mala pašķīrās un sniegā bija redzami kailie gurni. Sieviete pat necentās piecelties. Viņa no apaksās noskatijās vīrieša sejā, augstu virs viņas. Es, neizbēgami, pieliecos, lai mēģinātu viņai piecelties. – Hei, – man uzsauca amerikāņu kareivis. Es pagriezos pret viņu ar pirkstu, un viņa pilnīgi pārvērtusies balss silti un gludi man angliski teica: – Sper, tu, sper taču!(..)”

//Jukio Mišima – Zelta Templis

Advertisements