Simbioze Nr. 4

Decembris 28, 2007

Atvaino, cilvēks tāds, bet nu ko tur par cilvēku, ja mēs tādi un ja jau mēs, tad jau varbūt arī jūs. Cilēki visi. Emocionālais koeficents ir tik ļoti neprognozējams un absurds, ka biežāk par reizi kļūst skaidrs, ka tas rada paniskus uzplūdus un neļauj dzīvot, bet ļauj sapņot. Es savu dzīvi sadalu starp divām šīm pasaulēm. Es īstenooju to, kas tapis par sapni. Cik vien varu – īstenoju. Un varēšana ir tāds maģisks vārds, līdzīgi kā griba. Ja es sapņoju, tades arī gribu. Man patīk gribēt. Īstenot emocijas ir tāpat kā meklēt kkniepadatu tumsā.. siena šķūnī. Kāds nesens notikums man ir licis saprast tādu maģisku mantu kā metāla detektoru nozīmi. Tehnisks analizātors. Mašīna. Šī atkāpe laikā ir kas īpašs. To nevajadzētu malt vienā katklā ar gadiem un laiku kā tādu. Savdabīga pašattīrīšanās un platona smaids. Krunkaina sejas āda un gara bārda. Mums abiem ir kur pilnveidoties, es saku. Es ticu, ka mēs pilnveidosimies. Es gribu, lai mēs taptu par ko vēl, vēl, vēl cēlāku un skaistāku. Manas rokas ir nogurušas; atvaino, cilvēks tāds, bet tam ir mazs sakars kontekstā. Kontekstā, kur ir viens un otrs; te viss ir vienots. Vienots, lai taptu labāks. Vai ir vērts vienot, lai ko lauztu, degradētu? Pirms tek lietus, pirms saule izstaro varavīksnes, ir vērts apdomāt, ko tas padarīs labāku, kuru tas iepriecinās, vai emocijas ir manas vai citu izpausmes rezultāts. Vai tu esi savas dzīves noteicēja? Vai es esmu? Zin.. arvien mazāk, bet varbūt tieši tapēc man netīk skatīties cik ļoti kāds ietekmējas manās acīs skatoties. Atvaino, cilvēks tāds. Un ar atvainošanos nepietiks. Vārdi, digitāli simboli, uztvere. asaras. Bučām jā, bet visam pārejam ne. Heh. Bezgala dulla ir šī pasaule un man tā patīk, nu tā patīk tajā dzīvot. Patika, kas rodas no cilvēkmīlestības. Man tā dienišķā maize, es nespēju bez tās. Man vajag visu, kas man jau ir un vistrakākais, ka vajag arvien vairāk. Vairāk par klavierkoncertu, vairāk par sievieti, vairāk par naudu, vairāk par tevi, vairāk par sevi, vairāk par visiem. Man vajag daudz, daudz vairāk. Man vajag sevi. Pašam sevi. Šī laika atstarpe ir man. Cilvēkam, kas ir izsalcis pēc kaut kā vairāk.

Advertisements

4 Responses to “Simbioze Nr. 4”

  1. bunimo Says:

    Pārlasi to vēlreiz un atceries to, kurš ir tā “viņa” kam tu to raksti. Man nav pozitīvu emociju par šo, tikai pozitīvisms par tavu runas-rakstības manieri.

  2. hidari Says:

    tu labi zini, kas ir tā viņa

  3. bunimo Says:

    Lecīgs un mazliet uzbraucošs tas raksts viņai.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: