Simbioze Nr. 4

Decembris 28, 2007

Atvaino, cilvēks tāds, bet nu ko tur par cilvēku, ja mēs tādi un ja jau mēs, tad jau varbūt arī jūs. Cilēki visi. Emocionālais koeficents ir tik ļoti neprognozējams un absurds, ka biežāk par reizi kļūst skaidrs, ka tas rada paniskus uzplūdus un neļauj dzīvot, bet ļauj sapņot. Es savu dzīvi sadalu starp divām šīm pasaulēm. Es īstenooju to, kas tapis par sapni. Cik vien varu – īstenoju. Un varēšana ir tāds maģisks vārds, līdzīgi kā griba. Ja es sapņoju, tades arī gribu. Man patīk gribēt. Īstenot emocijas ir tāpat kā meklēt kkniepadatu tumsā.. siena šķūnī. Kāds nesens notikums man ir licis saprast tādu maģisku mantu kā metāla detektoru nozīmi. Tehnisks analizātors. Mašīna. Šī atkāpe laikā ir kas īpašs. To nevajadzētu malt vienā katklā ar gadiem un laiku kā tādu. Savdabīga pašattīrīšanās un platona smaids. Krunkaina sejas āda un gara bārda. Mums abiem ir kur pilnveidoties, es saku. Es ticu, ka mēs pilnveidosimies. Es gribu, lai mēs taptu par ko vēl, vēl, vēl cēlāku un skaistāku. Manas rokas ir nogurušas; atvaino, cilvēks tāds, bet tam ir mazs sakars kontekstā. Kontekstā, kur ir viens un otrs; te viss ir vienots. Vienots, lai taptu labāks. Vai ir vērts vienot, lai ko lauztu, degradētu? Pirms tek lietus, pirms saule izstaro varavīksnes, ir vērts apdomāt, ko tas padarīs labāku, kuru tas iepriecinās, vai emocijas ir manas vai citu izpausmes rezultāts. Vai tu esi savas dzīves noteicēja? Vai es esmu? Zin.. arvien mazāk, bet varbūt tieši tapēc man netīk skatīties cik ļoti kāds ietekmējas manās acīs skatoties. Atvaino, cilvēks tāds. Un ar atvainošanos nepietiks. Vārdi, digitāli simboli, uztvere. asaras. Bučām jā, bet visam pārejam ne. Heh. Bezgala dulla ir šī pasaule un man tā patīk, nu tā patīk tajā dzīvot. Patika, kas rodas no cilvēkmīlestības. Man tā dienišķā maize, es nespēju bez tās. Man vajag visu, kas man jau ir un vistrakākais, ka vajag arvien vairāk. Vairāk par klavierkoncertu, vairāk par sievieti, vairāk par naudu, vairāk par tevi, vairāk par sevi, vairāk par visiem. Man vajag daudz, daudz vairāk. Man vajag sevi. Pašam sevi. Šī laika atstarpe ir man. Cilvēkam, kas ir izsalcis pēc kaut kā vairāk.

Simbioze Nr. 3

Decembris 28, 2007

“Salašņas. Gudru domu lērums ne mēslu vērtē salīdzinot ar to vienkāršo, prasto sarunu kopumu, kas citiem piemīt. Manas acis deg un degs līdz mana intrese būs pasaulē. Tieksme pēc pasaules. Es laikam tomēr esmu domātājs. Instinktīvi eksistencionālā ievirzē.”

Diena

Decembris 28, 2007

Viena no tām dienām, kad negribas īsti ticēt teicienam par to, ka pēc sliktā nāk labais.

Tā nu ir sanācis, ka esmu diezgan atkarīgs no Dr. House skatīšanās. Nu patīk, sitiet kaut nost, bet patīk! Un tā lūk, rokot un rokot interneta dziļumos, es uzrakos tādai padarīšanai kā 3. sezonas soundtrackam no jau pieminētā Dr. Hausa. Fantastika! Iesaku tiem, kam jau sen ir pietrūcis kkas no, varbūt, sen un, varbūt, ne tik ļoti sen aizmirstas klasikas – Amstrongs, Donovan, AC/DC, Damien Rice, Mazzy Star, Ella Fitzgerald … šie ir tikai daži no šajā kolekcijā atrodamajiem māksliniekiem. Ufff.. ziemassvērtku noskaņa no Amstronga (Zat You Santa) un Ellas Fitzgeraldas (Have Yourself A Merry Little Christmas) garantēta! Tas nav joks un tā ir sasodīta reklāma visiem kas to te grib sameklēt! 😉

“Have yourself a merry little christmas
Let your heart be light
Next year all our troubles will be
Out of sight
Have yourself a merry little christmas
Make the yule-tide gay
Next year all our troubles will be
Miles away
Once again as in olden days
Happy golden days of yore
Faithful friends who are dear to us
Will be near to us once more
Someday soon, we all will be together
If the fates allow
Until then, well have to muddle through somehow
So have yourself a merry little christmas now.”

// Ella Fitzgerald – Have Yourself A Merry Little Christmas

Akcija

Decembris 23, 2007

Artūrs savā blogā organizē akciju. Prieks. Taču aizdomājoties, es atkal un atkal attopos pie viena un tā paša jautājumu – vai man to patiesi vajag. Piemērs – es eju veikalā un pēkšņi ieraugu akciju: divas colas par vienas cenu, nav divu domu un es pērku divas par vienas cenu. No ekonomikas viedokļa es esmu ļāvis ražotājam saražot vairāk un katrs pārdevējs ir ieintresēts pārdot pēc iespējas vairāk (un tikai tad no pārdotā iegūt maksimālu peļņu), bet kas notiek, no mans, visai mietpilsoniskā skatpunkta. Es esmu nopircis vēlvienu colu, kaut arī nemaz negribējās tik ļoti dzert. Nezinu nevienu (diemžēl), kas glabātu mājās ledusskapī colas kā pienu vai ūdeni. Te nav amerika (pagaidām vismaz noteikti). Un tātad – es sekmīgi apēdu, izdzeru vai izdaru vienalga ko ar šo produktu – esmu divas (no piemēra skatpunkta) reizes vairāk izdzēris, samaksājos to pašu summu, esmu sapratis, ka tas bija lieki un nevajadzīgi un galu galā nosolījies sev vairāk neuzķerties uz šiem trikiem.  Bet nākošajā reizē ar nākošo produktu (tāpat kā ar pakalpojumu) notiek tieši tas pats. Tas ir kā aplis no kura izkļūt ir tikpat grūti kā pieskarties ar zodu rokas elkonim. Un joprojām… cilvēki piedalās, iet, meklē, dara.. varbūt pat bojā savu slavu, varbūt pat aizbiedē no sava bloga kādu, varbūt apēd un izdzer vairāk nekā viņiem vajadzētu.. but hey, cmon – it’s a life, isn’t it?! It’s marketing or what? Lai nu kā. Esmu nosolījies nepiedalīties šādās akcijās līdz rūpīgi nebūšu apdomājos kā tas varētu ietekmēt:

  • manu veselību
  • manu attieksmi
  • citu attieksmi pret mani
  • citu skatpunktu attiecībā pret mani

To pašu novēlu arī visiem Jums. Apdomājieties.. un priecīgus Ziemassvērtkus visiem.

Realitātes izjūta

Decembris 14, 2007

Jūs nekad nav nomākusi doma par to, ka kādu dienu tehnoloģijas varētu attīstīties tik tālu, ka tās spētu apstrādāt/kalkulēt ar neaptveramu daudzumu datu. Un kāpēc gan lai cilvēki tālā nākotnē neģenerētu pagātni, lai to sīkāk izpētītu vai vēl lābāk – kapēc gan cilvēki nākotnē negribētu atgriezties pagātnē šāda uzģenerēta moduļa ietvaros? Ir kāds loģisks izkaidrojums? Var paskatīties uz datorspēlēm, kur vēl pirms 10 gadiem Half-Life moduļa seja tika veidota no 2iem (šķiet) muskuļiem.. tagad Half-Life 2 tie jau ir 70 (apmēram) muskuļi.. (cilvēkam ir ap 170 sejas muskuļu šķiet) – tas ir neizbēgami, mēs visi tiecamies uz absolūti reālas pasaules radīšanu un es neticu, ka tas nenotiks. Bet pat ja tas notiek, notiks, ir noticis – kā gan cilvēks var būt drošs, ka viņš nedzīvo realitātē, kas ir tikai datora radīta ilūzija (matrix fanu cienīgs jautājums) ?

Šovakar Roberts Fulls (Robert Full) mums pastāstīt kas tad kāja tāda ir, kā tā darbojasdažādu dzivnieku pasaulē, kā tarakāns var pārvietoties bez vienas kājas tikpat ātri kā ar visām, kā dzīvnieki var pārvietoties pa horizontālām virsmām un kā to visu cilvēks var pielietot tehnikā, radot alternatīvu kāju, kas izstrādāta balstoties uz bioloģiskiem principiem.

Moments ar zirnekli prezentācijā, kurš pārvietojās pa virsmu, kurai bija samazināts saskares laukums par 99% bija visai iespaidīgs, jo kā izrādās zirneklis pārvietojas gandrīz ar tādu pašu ātrumu. Vai cilvēks tā varētu? Nez vai.

Lai nu kā, šī ir lieliska prezentācija, kas vismaz man ļauj labāk izprast to, kapēc ir nepieciešama šāda tipa pētījumi ko tie dod mums visiem un ko mēs varam atklāt no lietām, kuras mums ir apkārt – dabas. Video zemāk.