Simbioze 3

novembris 20, 2007

Ko darīt, kad kādas cilvēka (persona x) kreisās puses kreisā puse vēlas būt atsevišķi no kreisās puses labās puses? Bet viss nav tik vienkārši, jo tas viss ir viens organisms. Organisms ir dzīvs un to apasiņo vienas asinis, vieni audi, vienas šūnas. Metaforiski runājot, pat nevar izslēgt labo pusi un kreiso pusi. Kvantu fizikas līmenī nemaz neeksistē kreisā puse un labā puse vai, teiksim, augšā un apakša. Tā nu lūk kādā pilnīgi neloģiskā un neracionālā veidā es nonācu pie kāda veca ieraksta kāda vecā un apputējušā internet vietnē. Vēlmē atgūt atmiņas par šo vietni un veidot šo vietni ar atmiņām par to vietni.. citāts:

“Es esmu tik daudz runājis, tik daudz stāstijis un tik daudz atdūries pret muldēšanu, ka reizēm pats nesaprotu kur īsti atrodos. Es esmu tik daudz bijis un atdūries pret esību kā kaut ko sarežģītu un pārliecinoši nozīmīgu atklāsmes formas vēstijumu… un tā visa laikā pavisam piemirsis ko tad īsti manā uztverē nozīmē dzīvot. Esmu tik daudz runājis par to cik ļoti gan es izniekoju savu laiku ar dažādām diendusām un pusdienām un citām pārvaramām lietām. Es nesaspringstu lai dzīvotu – es saspringstu, lai būtu. Es nebēdātu un jau sen esmu teicis, ka nebēdāšu par to, ja es tagad te vairs pēkšņi nebūtu, bet tad ir loģisks, un ķīmiskos toksīnos aizmirsts, jēdziens – dzīve. Es muldu par brīvību, es muldu par ikdienu, es tik daudz muldu un neuzņemos savu dzīvi sev, bet kurš gan to padarīs skaistāku, foršāku, iespaidīgāku ja ne es. Iedvesma ir tas mazais un spēcīgais vārdiņš, kas raksturo šo ierakstu. Iedvesma var likt smaidīt un izjust ko līdzīgu satraukumam ar miera piešprici un milzu pašpārliecinātību, kas garnēta ar gaismu ceļa galā.

It’s time!”

Advertisements
%d bloggers like this: