Plastiskās operācijas

novembris 14, 2007

Parasti par tām runā pieklusināsi. Vēljovairāk cilvēki klusē, kad tiek runāts par problēmām, kas radušās pēc plastiskajām operācijām. Traki. Kauns? Varbūt. Es nezinu. Negribu īsti pat zināt. Šoreiz mani izbrīnija tas, cik ļoti cilvēki ir slimi ar šo sevis uzlabošanu, pārveidošanu, mūzīgo jaunību. Konkrētāk ši saite izsaka visu ko gribu pateikt. Ļoti diametrāli pretējas izjūtas. No vienas puses škiet, ka pat tie vislabākie, dārgākie, bagātākie dimanti, kas spīd un spīd.. pat tie ir nolemti. No otras puses atkal škiet.. bzzz, ku pretgī var aizdzīvoties, ka vajag to visu savam ķermenim. Es neuzskatu, ka esmu skaistulis, bet esmu pārliecināts, ka gulties zem skalpeļa ir vājprāts. Gulties zem skalpeļa, lai pagarinātu savu jaunību par gadiem cik? 10? 5? 2? Un p-tam visu mūzū mocīties ar komplikācijām? Es to nesaprotu. Vienkārši žēl, ka tā notiek tik muļķīgā veidā. Tas pat mazliet uzjautrina, ja ignorē emocionālo faktoru

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: