Kim Ki Duka filma “Elpa”

Oktobris 9, 2007

Tā nu ir sanācis, ka šovakar, starp lietiem un rudeni, es esmu pabijis kino Rīga mazās zāles omulīgajos krēslos un vērojis Kim Ki Duka filmu “Elpa”(Soom). Turpinājumā mazliet vairāk par maniem iespaidiem.

Filma ir kārtējais Kim Ki Duka šedevrs, kas eiropeietim visai savdabīgā manierē atklāj cil’veka dabu, mīlestību, rīcību un bez mites pieskaras eksistenciāliem jautājumiem, bet visu pirms īsumā par sizēta līniju.

Jonas dzīve rit bez prieka un laimes sajūtas: vīrs viņu krāpj, viņa vairs neredz jēgu savai eksistencei, būtībai. Jona cietumā uzkopj ieslodzīto kameras un uzzina, ka uz nāvi notiesātais ir centies kārtējo reizi izdarīt pašnāvību. Jona pierunā cietuma uzraugus, ka viņai ir atļauja tikties ar notiesāto (apgalvojot, ka viņa ir ieslodzītā bijusī draudzene). Tikšanās kļūst regulāras, un starp abiem izveidojas kāds īpašs kontakts. Jona cenšas iedvest jēgu ieslodzītā dzīvē, kurš ir dzīves apdullis, (izmisis?!) kaut arī pati Jona nespēj tikt galā ar savu dzīvi. Starp viņiem izveidojas kaislīgas attiecības, kuras saista domas un sajūtas par nāvi kā metafizisku parādību.

Šo filmu es varētu nosaukt par kārtējo Kim Ki Duka šedevru, kas daļai varētu palikt nesaprast, bet daļai šķist skaists un apburošs darbs. Esmu redzējis vairākas Kim Ki Duka filmas ( Bom yeoreum gaeul gyeoul geurigo bom (2003); Samaria (2004); Bin-jip (2004); Hwal (2005) ) un visām no tām ir sava specifika – tās nav filmas, pēc kuru noskatīšanās, es sajūtos stiprāks, varenāks, gudrāks – drīzāk pretēji, tās liek aizdomāties par to cik daudz es nesaprotu, cik plašs ir cilvēka prāts un apziņa un cik savdabīgos ceļos tas var locīties. Ir kaut minimāli jāapjēdz Austrumu kultūras specifika, lai izprastu vairākus šo filmu elementus, piemēram, nāves lomu, savstarpēju attiecību modeli, klusēšanu, cieņu pret gados vecākiem. Bet atgirežoties pie filmas “Elpa”, tad tā atstāja tādas izmisīgas nolemtības sajūtas, kas krutatojas ar Kim Ki Dukam tik raksturīgo nāves un mīlestības elementiem, kas apvienojot rada vairāk vai mazāk eksistenciālas pārdomas un noskaņu, viss pārējais jau ir sižeta var – tas var aizraut, paralizēt vai atstāt vienaldzīgu. Mani šī filma uzrunāja kā specifisks sociāls brīnums, kas runā par škietami tik attālām problēmām tik attālās vietās, bet patiesībā tās ir leitas, kas notiek un var notikt ar katru no mums. Specifika ir fomā nevis būtībā, šķiet, ja tiek pāri formai, tad var saprast to cik ļoti tas viss ir par mani un domāju par ik vienu no mums.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: