Realitātes izjūta

Jūs nekad nav nomākusi doma par to, ka kādu dienu tehnoloģijas varētu attīstīties tik tālu, ka tās spētu apstrādāt/kalkulēt ar neaptveramu daudzumu datu. Un kāpēc gan lai cilvēki tālā nākotnē neģenerētu pagātni, lai to sīkāk izpētītu vai vēl lābāk – kapēc gan cilvēki nākotnē negribētu atgriezties pagātnē šāda uzģenerēta moduļa ietvaros? Ir kāds loģisks izkaidrojums? Var paskatīties uz datorspēlēm, kur vēl pirms 10 gadiem Half-Life moduļa seja tika veidota no 2iem (šķiet) muskuļiem.. tagad Half-Life 2 tie jau ir 70 (apmēram) muskuļi.. (cilvēkam ir ap 170 sejas muskuļu šķiet) – tas ir neizbēgami, mēs visi tiecamies uz absolūti reālas pasaules radīšanu un es neticu, ka tas nenotiks. Bet pat ja tas notiek, notiks, ir noticis – kā gan cilvēks var būt drošs, ka viņš nedzīvo realitātē, kas ir tikai datora radīta ilūzija (matrix fanu cienīgs jautājums) ?