Stadija

(..) Mēdz būt dažādi. Visnotaļ, būt var dažādi. Gan no būšanas aspekta, gan no varēšanas aspekta. Veļjovairāk, kad viena liela iespēja reizinās ar otru lielu iespēju rezultātā sanāk iespēju kopā, kas ir vēl lielāka un neaptveramāka. Tā ir stadija, kad cilvēks visu var uztvert par absurdu un ir gatavs ikvienu izaicināt uz kādu vārdu spēli, kauju vai dueli. Nē, nejau kautiņu vai kaimiņ mājas izdemolēšanu, bet gan polikorektu divkauju ar visām mežģīnēm un pribambasiem. Absurds, sķiet, ir visur. Un šis ir tas brīdis, kad ir grūti rast sakaru pateiktajā, izdomātajā un veicamajā.

Patīkamu dienu vēlot,

cheers!