Kukaiņu vecvecāku sacerētiee stāsti

Kukaiņu vecvecāku sacerētiee stāsti samijās kopā un veda ceļā augšup pa mežu, dziļi ieaužoties druknajās drēpju kārtās, jaunākie biedri smaidīgi drebēja un jutās laimīgi. Laime ir tepat, tie juta. Tie lauza lapas un zarus tiecoties pretī kalnam, kas kā Dievs gaidīja tos jau neatminamu laiku. Tie nepagura. Nē, tie tapa stiprāki ar katru soli, iemiesojot sevī spēku un apķēmību. Viņi bija kā brāļi, kas apkampušies ticēja savam radītājam un lūdzās par izdzīvošanu ar pakļāvīgu pazemību, skatoties Dieva sirmajā vaigā. “Vai tas esi tu,” kāds no mazākajiem stāstiem jautāja. Viņš stāvēja un nekustējās. Viņš bija kā zemē iedzīts un nekustējās līdzi saviem brāļiem, savām māsām. Viņš ticēja tāpat, tiem pašiem, lūdzās par to pašu, bet viņš nespēja iet tālāk. Viņš lūkojās debesīs un gribēja tām lūgt piedošanu, bet nerunāja. Viņš lūdzās par iespēju celties, skriet un iet kopā ar saviem biedriem. Te ,pekšņi, kā lietus viņu pārsteidza apjausma, ka viņš nemaz nav laimīgs. Bet kāds viņš bija? Viņš nezināja, jo bija sarakstīts laimei. Laimes pēkšņi vairs nebīja un visa pasaule varēja šķelties uz pusēm, bet mazais stāstiņš tā arī palika nesaprasts un izmisis.

Dimensionāli sasniedzama … ir realitāte, ja ir iespējams rotēt ar savu redzes un dvēseles skata lenķi un nezaudēt tajā visā sevi. Tā reiz teica kāds, kurš gribējā būt kā visi citi.

Simbioze 3

Ko darīt, kad kādas cilvēka (persona x) kreisās puses kreisā puse vēlas būt atsevišķi no kreisās puses labās puses? Bet viss nav tik vienkārši, jo tas viss ir viens organisms. Organisms ir dzīvs un to apasiņo vienas asinis, vieni audi, vienas šūnas. Metaforiski runājot, pat nevar izslēgt labo pusi un kreiso pusi. Kvantu fizikas līmenī nemaz neeksistē kreisā puse un labā puse vai, teiksim, augšā un apakša. Tā nu lūk kādā pilnīgi neloģiskā un neracionālā veidā es nonācu pie kāda veca ieraksta kāda vecā un apputējušā internet vietnē. Vēlmē atgūt atmiņas par šo vietni un veidot šo vietni ar atmiņām par to vietni.. citāts:

“Es esmu tik daudz runājis, tik daudz stāstijis un tik daudz atdūries pret muldēšanu, ka reizēm pats nesaprotu kur īsti atrodos. Es esmu tik daudz bijis un atdūries pret esību kā kaut ko sarežģītu un pārliecinoši nozīmīgu atklāsmes formas vēstijumu… un tā visa laikā pavisam piemirsis ko tad īsti manā uztverē nozīmē dzīvot. Esmu tik daudz runājis par to cik ļoti gan es izniekoju savu laiku ar dažādām diendusām un pusdienām un citām pārvaramām lietām. Es nesaspringstu lai dzīvotu – es saspringstu, lai būtu. Es nebēdātu un jau sen esmu teicis, ka nebēdāšu par to, ja es tagad te vairs pēkšņi nebūtu, bet tad ir loģisks, un ķīmiskos toksīnos aizmirsts, jēdziens – dzīve. Es muldu par brīvību, es muldu par ikdienu, es tik daudz muldu un neuzņemos savu dzīvi sev, bet kurš gan to padarīs skaistāku, foršāku, iespaidīgāku ja ne es. Iedvesma ir tas mazais un spēcīgais vārdiņš, kas raksturo šo ierakstu. Iedvesma var likt smaidīt un izjust ko līdzīgu satraukumam ar miera piešprici un milzu pašpārliecinātību, kas garnēta ar gaismu ceļa galā.

It’s time!”

So kas? Sokrāts?

O jā! Tas ir tas pats par kuru kaut kas ir dzirdēts vidusskolā no sērijas “filozofija”. Bet kas īsti viņš bija un ko viņš īsti ir devis šai pasaulei… ?!

Sokrāts bija Antīkās Grieķijas filosofs, dzimis Atēnās 469. g. p.k.dz. skulporu ģimenē. Viņš bija jaunas filozofijas autors un kļuva par skolotāju vairākiem vēlāk slaveniem filozofiem. Ko vēl Jūs uzreiz tā ziniet par viņu? Neko daudz? Vai varbūt mazliet vairāk par mani? Ok, lai arī ko Jūs zinātu video zemāk  varētu atbildēt uz šādiem tādiem jautājumiem par viņu.