Par Absurdu literārā izpratnē
Novembris 10, 2007
Absurda drāma (arī – absurda teātris, paradoksa teātris, antiteātris) ir dramaturģijas virziens, kas attīstījās 20 gs. vidū Eiropā, it sevišķi Francijā, kur tas ir aizsācies. Par tā nozīmīgākajiem pārstāvjiem tiek uzskatīti Semjuelu Beketu(!)(Samuel Beckett), Eiženu Jonesko (Eugen Ionescu), Žanu Ženē (Jean Genet) un citiem. Lai arī šie autori, izņemot Ženē, nav francūži, viņi visi rakstījuši franču valodā (tā laika mode?! vai varbūt valodnieciskās pērles?!).
Absurda drāma cilvēka eksistenci rāda kā absurdu un bezjēdzīgu, kā arī demonstrē cilvēka nespēju ietekmēt pasaules kārtību; darbu varoņi nespēj savā starpā sazināties, ir savstarpēji izolēti un bezpersoniski. Absurda drāmas pārstāvji atsakās no reālisma un tradicionālās dramaturģijas līdzekļiem realitātes attēlošanai, to vietā izvēlēdamies grotesku, deformāciju, hiperbolas, vārdu spēles un simbolus. Traģēdijas vietā absurda drāmā tiek izmantots traģifarss. Netiek ievērots laika un/vai telpas vienotības princips. Bieži sižets ir neloģisks, dialogi ir bezjēdzīgi un atkārtojas, tiek radīta sapnim līdzīga atmosfēra.
Viens no maniem mīļākajiem un reizē arī nozīmīgākajiem absurda drāmas darbiem ir Semjuela Beketa “Gaidot Godo“, ak jā, vēl ir arī Eižena Jonesko darbs “Plikpaurainā dziedātāja“, kurš diemzēl vēl nav lasīts, bet gan jau ar laiku.
Patiesībā atcerējos par šo visu Absurda tēmu tikai tamdēl, ka gribēju pārlasīt lugu, kas ir izdota divos sējumus, taču neviens no tiem nav publicēts kādā grāmatā. 1. stāsta daļa, sķiet, kādreiz bija atrodama portālā www.satori.lv ,kur vairs diemžēl neko tādu neatradu un 2. daļa bija publicēta kādā vecā, vecā kultūras žurnāla (nēesmu drošs, tapēc neuzdrīkstēšos minēt) numurā. Varbūt Jūs esat lasījuši? Komentāri? Atsauces? Mīļākie citāti?
P.S. Izrādās ir arī tādi aktīvisti, kas ir uzbliezuši Semjuelam mājas lapu – samuel-beckett.net. Iespaidīgi. un vēl ir kkāda pavsiam traka filma par šo tēmu – beckettonfilm.com

Novembris 18, 2007 at 10:52 priekšpusdienā
Pirmā daļa publicēta (vismaz kādreiz bija) http://www.jaffa.lv, bet otrā daļa literārā žurnāla Avots kura tur gada izdevumā.
Novembris 18, 2007 at 1:18 pēcpusdienā
Taisnība, bet jaffā vairs nekā daudz no tā, kas tur reiz bija, nav.
Novembris 19, 2007 at 12:11 priekšpusdienā
http://magazine.jaffa.lv/55
)
Tur ir tieši tik cik vajag
Kā es to turpinājumu atradu ir vesels stāsts. Kad man tik ļoti iepatikās šī luga, gribēju atrast turpinājumu, lai izlasītu to pilnībā un noprezentētu skolā. Tad ieraudzīju atsauci uz Žurnālu Avots un atcerējos, ka man taču vasarnīcā pirts kurtuvē stāv kaudze ar vecajiem Avotiem, kuri paredzēti iekuram. Tā nu es jozu uz vasarnīcu, un par neiedomājami neticamu laimi – tieši šis izdevums netika sadedzināts un atradās šajā nu jau mazajā čupiņā.
Novembris 19, 2007 at 9:25 priekšpusdienā
Arght! Un kapēc es neko nevaru atrast? Laikam liktenis tāds ;P
Novembris 19, 2007 at 5:11 pēcpusdienā
[...] Par Absurdu literārā izpratnē (http://hidari.wordpress.com) [...]
Novembris 20, 2007 at 7:11 priekšpusdienā
šo neesmu lasījis un nemaz nezināju, bet izlasīšu. Runājot par absurdu/muļķību, tad mans “dievs” tam ir Daniils Haarmss ar grāmatu “Gadījumi”. Nezinu vai tagad ir Neputnā, bet tad tur nopirku
iesaku
Novembris 23, 2007 at 11:14 pēcpusdienā
[...] 2007 Fantastisks raksts(referāts) par manis jau agrāk pieminēto un īpaši iecienīto grāmatu Gaidot Godo ir atrodams šeit (latviešu valodā). Atsevišķi jāpiemin arī pats blogs Bunimo, kur atrodami [...]