Simbioze 2

Vēlviens dūmakains un apputējis pārpublicējums.

“Ja mani piespiestu būt, es būtu un niekotos ar jokiem, lai patiktu pašam patnim, smejoties ar sevi sevī. Pat loģiski izrisinot atklājas, ka nepietiek ar prātu, vajag dziļāko. Emocijas. Pāri tām ir kas vēl, kas padara emocijas sapē, un sāpi emocijas. Kā masīvs konventors saspiež emociju kūli problemātikā un pretēji, bet intresanti ir tas, ka pagaidām ir noticis arī neizskaidrojami pretējais. Emocijas vadoties pēc bezproblēm principa, kas problemātiku vērš situāciju analīzē un risinājumā. Patiešām tikvien kā uztveres jautājums. Un ar uztveri viss tāpat kā ar melnbaltajiem putniem. Lieliski. “

Simbioze

 Ir nepieciešama galējību iepazīšana, apzināšana un izmēģināšana, lai rastu ceļu, kas saskan ar sevi. Tā nu lūk kāds pavecāks ieraksts, kas simboliski atgādina man par simbiozi. Citas personības un cita domāšana.

Rīts pienāca gausi. Viņš sēdēja savā ādas dīvānā un ik pa brīdim vēroja blakus guļošos sievieti. Viņas puskailā miesa izstaroja gaismu, kas reibināja, bet, iespējams, ka tas varēja būt arī viskijs, kas jau stundām tika trekterēts kunģī. Lūpu sausums tiecās tikt remdēts pret glāzes stikloto apmali. Lēns, graciozs pieskāriens un pile pa pilei dzire lēnītēm tecēja kungā. Viņš smaidīja, jo reti, kad bī juties tik silti, tik omulīgi un patīkami. Viņš iekārtojās ērtāk savā dīvānā pārkrustoja vienu kāju pār otru, pastiepās, lai iemest vēl kādu pagali blakus sprakštošajā kamīnā un reizē veikli paķēris tālvadības pulti, ieslēdza kaut ko ļoti, ļoti izsmalcināti klasisku. Maigās mūzikas skaņas turpināja viņu remdēt un iemidzināt neparāstā baudā. Iekāre par būtību un esamību un tieksme pēc kārtējā malka darija savu. Malks pa malkam, pile pa pilei. Viņš sēdēja un vēroja… un jutās laimīgāks par tiem, kas steigā paskrēja viņam garām. Un vai tā ir sodāma vienaldzība?

Vai patiesība ir konstanta vai interpretējama? Jebkurā gadijumā jautājums sevī ietver daļu atbildes – patiesība ir. Gana būtiski ir noskaidrot individuālo izpausmi pret šo terminu, jo iespējams, ka vienai-daļai nemaz nav nepieciešams šāds vārds eksistenciālas bŗivības pašīzpausmei. Iespējams, ka indivīdam ir vajadzīgs individualitāte nevis Dievs, sekta vai mūzika. Jā, mūzika. Sieviete? Jā! Sieviete! Individualitāte bīda šo sūdu bedri uz vienu vai otru vai trešo redzamo dimensiju.