Jukio Mišima – “Zelta templis”

“Bet nebija ne zīmes, ka manas kājas sķatu nogurt. Es gribēju kaut kur nonākt, kaut ko sasniegt. Bet tās vietas nosaukumā, uz kurieni es devos, nebija nekādas jēgas. Man gribējās to sasniegt, man radās tāda tieša drosme, patiešām mani dzina pat nenormāla drosme.

Ik pa brīdim caur mākoņiem uzspīdēja kaprīzā saule, ceļa malās auga lielie kejaki koki, un tie aicināt aicināja mani atpūsties zem saviem zariem. Nezinu kapēc, bet man beja sajūta, ka manam uz priekšu ejošajam ķermenim nav laika laiski atpūsties. (..)”

citāts no Jukio Mišimas grāmatas “Zelta templis”, Izdeviecība ELPA – 2, Rīga 1997. gads, 174. lpp.

Kino šīs grāmatas kontekstā:

Enjo/Conflagration
drāma
Japāna, 1958
Režisors: Kons Ičikava (Kon Ichikawa)
Lomās: Tacuja Nakadai, Raizo Ičikava, Ganhiro Nakamura

Filma ir Jukio Mišimas uz patiesiem notikumiem balstītā romāna «Zelta templis» kinoversija. Zelta tempļa priesteri aizliedza izmantot Zelta tempļa vārdu, tādēļ filmā lietots nosaukums «Šjūkaku». Zelta templi, kurš pasludināts par nacionālo dārgumu un ir viens no zināmākajiem Kioto apskates objektiem, 1950. gadā nodedzināja priestera māceklis.